Šķiet, tas bija pavisam nesen, kad, lai ielogotos internetbankā, bija nepieciešama kodu karte un, lai varētu, piemēram, apmaksāt rēķinus, sava identitāte bija jāpierāda, apstiprinot to ar vienu no 20 dažādu ciparu kodiem. Tagad 80% jeb vairāk nekā viens miljons Latvijas iedzīvotāju lieto starptautisku autentifikācijas rīku – "Smart-ID", kam šogad aprit jau 5 gadi.
Starptautisko elektronisko autentifikācijas rīku “Smart-ID” izmanto 3 miljoni lietotāju, un tas nodrošina ne tikai e-autentifikāciju, bet arī e-parakstu un e-zīmogu. Latvijā “Smart-ID” darbību nodrošina uzņēmums “SK ID Solutions”. Uzņēmuma Latvijas filiāles vadītāja Sanita Meijere stāsta, ka uzņēmums plāno paplašināt darbību jaunos tirgos: “Šobrīd mēs strādājam uz to, lai turpinātu pilnveidot atbilstoši jaunākām tendencēm risinājumu drošību, lai arvien vieglāk viņu ir attālināti iegūt, lai arī tie, kas nekad nav bijuši “Smart-ID” klienti, to var iegūt attālināti. Lai tas kļūtu arvien starptautiskāks, lai mēs apgūstam jaunas valstis, kur var izmantot “Smart-ID”. Mūsu risinājums darbojas arī Islandē, un mums arī Indijā ir veiksmīgi noslēdzies pilotprojekts, un šobrīd strādājam pie elektroniskā identifikācijas rīka “Smart-ID” formātā Barbadosā.”
“Smart-ID” popularitāti veicinājusi arī Covid-19 pandēmija. Finanšu nozares asociācijas Maksājumu un digitālo produktu komitejas līdzpriekšsēdētājs Iļja Nogičevs stāsta, ka “Smart-ID” risinājumu Latvijā izmanto piecas bankas: “Elektronisko kanālu izmantošana ir kļuvusi vairāk populāra un būtiski, ka autentifikācijas risinājums ir ērts un vienmēr pieejams. Uz šo brīdi piecas bankas Latvijā izmanto “Smart ID” risinājumu, lai to klienti varētu pieslēgties elektroniskiem pakalpojumiem – tā ir “SEB banka”, “Luminor”, “Swedbank”, “Inbanka” un “OP korporatīvā banka”. Un es varētu teikt, ka īstenībā visas šīs bankas kopā nodrošina aptuveni 80% no Latvijas iedzīvotājiem, kas varētu pieslēgties ar “Smart-ID”.”
“SK ID Solutions” Latvijas filiāles vadītāja Sanita Meijere stāsta, ka “Smart-ID” nopietni darbības traucējumi notiek apmēram reizi gadā, bet cīņā ar krāpniekiem tiek ieviesti papildu risinājumi: “Mēs ieviešam papildu pogas, papildu darbības aplikācijā, lai lietotājs, izmantojot rīku, pievērš uzmanību tām darbībām, ko viņš dara, un lai neapdomīgi, neapzināti neapstiprina lietas, kuras pēc tam nākas nožēlot. Un vēl mūsu pusē izstrādāta arī papildu funkcionalitāte, kad lietotājam būtu ne tikai jāapstiprina kods, bet jāizvēlas pareizais kods. Teiksim, kāds “online” veikals. Lai lietotājs varētu sākt noformēt pasūtījumu, viņam būtu jāautorizējas nevis ar kodu 9999, bet viņam būtu jāizvēlas starp trīs kodiem, kuru redz e-pakalpojumā, kurš ir pareizais kods. Galvenais, ko es gribētu aicināt, tiešām izmantot ne tikai internetbankās un ne tikai autentifikācijā, bet tieši arī parakstīšanas funkcionalitāti.”
Lietuvā un Igaunijā kā autentifikācijas rīks tiek izmantots arī elektroniskais paraksts. Plānots, ka arī Latvijā banku klientiem būs iespēja izmantot vismaz divus rīkus, tostarp arī elektronisko parakstu, un tad gadījumos, kad viens rīks nedarbosies, būs iespēja izmantot otru.