Kā nosargāt savu privātumu mūsdienu pasaulē? Kas vispār ir privātums laikā, kad mūsu ikdiena ir saistīta ar tehnoloģijām gan darbā, gan ikdienas solī? Krāpnieki nesnauž un 92 miljoni cilvēku šajā pusgadā ir zaudējuši vairāk nekā 10 miljardus eiro. Ja izdalām zaudējumu summu ar personu skaitu - varbūt arī nav pati lielākā summa uz vienu personu. Individuāli 80 tūkstošu eiro zaudējums ir daudz, kādam tie ir visas dzīves ietaupījumi. Arī Latvijā arvien vairāk dzirdam par krāpnieku nodarītajiem zaudējumiem, kas šā gada pirmajā pusē pārsniedza 10 miljonus.
Kāds reiz ir teicis: “Privātums ir spēks. Ko cilvēki nezina, to nevar iznīcināt”.
Patiesībā mēs visi mīlam daudz dalīties ar informāciju par mums publiskajā telpā, atstājot pēdas digitālajā pasaulē. Viena no neprātīgākajām lietām, ko cilvēks publiskajā telpā var izdarīt – pirms doties ceļojumā ar visu ģimeni, paziņot par to visiem Facebook vai citā sociālajā tīklā, tieši norādot, ka atstāj māju nepieskatītu. Tas ir kā netiešs aicinājums zagļiem “atnākt ciemos” šajā prombūtnes laikā. Diemžēl, ja mēs vēlamies sevi pasargāt, mums ir jādomā, ko mēs publiskajā – digitālajā vidē darām un ar kādu informāciju dalāmies, daļa no cilvēkiem priecājas par mūsu atvaļinājumu un sasniegumiem, bet citi domā kā šo informāciju izmantot ļaunprātīgi.
Zagļi pēta mūsu psiholoģiju, ko mēs darām, kāda ir rutīna, ko skatāmies no rīta, kādus sociālos tīklus izmantojam. Iepazīst mūsu profilu digitālajā laikmetā. Ja skatāmies dokumentos, GDPR noteikumus, kiberdrošības likumu, mēs kā digitālās drošības eksperts redzam – bieži tiek atstāta plaša vieta interpretācijai, kas ļauj formāli “atrakstīties”. Ja viss tiek plānots un darīts tikai drošībai “uz papīra”, tad tam nav nekādas nozīmes. Lielāku drošību rada mazliet sarežģītākas sistēmas mūsu klientiem. Viegli, draudzīgi, ātri un pieejami pakalpojumi mūsu klientiem realitātē, dažkārt, “palīdz” zaudēt naudu. Mums ir šāda pieredze ar Smart-ID – pievienojot papildus drošības filtrus, tie klientam autentificējoties prasa mirkli ilgāk. Mēs redzam, ka šīs dažas sekundes rada cilvēkiem negatīvās emocijas, viņiem šķiet, ka ir pakalpojuma traucējumi. Ja Smart-ID savienojums ar pakalpojuma sniedzēju prasa 3 sekundes, nevis notiek zibenīgi, lietotāju pirmā doma ir: “kaut kas nestrādā”. Reti kurš aizdomājas, ka papildu laiks ir nepieciešamas papildu drošības pārbaudei, jo sistēma veic papildu darbības.
Mums visiem, kas strādā IT nozarē jākļūst prasīgākiem un vairāk uzmanība jāpievērš savu klientu, pircēju izglītošanai. Drošība ir svarīgāka par īslaicīgām ērtībām. Šī ir aktuāla problēma visā pasaulē – kā salāgot cilvēka vēlmes pēc ātriem pakalpojumiem ar augstiem drošības standartiem. Jau tuvākajā nākotnē mums būs “digitālais maks, kas ļaus katram Eiropas iedzīvotājam apliecināt savu identitāti, parakstīt dokumentus, elektroniski dalīties ar dokumentiem un datiem. Kad Eiropā pieņēma lēmumu attīstīt “digitālo maku”, tika veikti daudzi pētījumi un investīciju aprēķini. Arī mēs tajā skaitā pilnveidojām savu sistēmu, apzinoties galveno izaicinājumi – kā mūsu dzīvi padarīt ne tikai vieglāku, bet arī drošāku un digitāli gudrāku. Tāpēc radījām un šobrīd lepojamies ar mūsu jaunumu – Authentigate – kas ir radīts uz Smart-ID bāzes un sniedz iespēja identificēt personu, izmantojot tikai konkrētu informācijas šķautni, piemēram, cilvēka vecumu, neatklājot par personu neko lieku.
Sabiedrībai kopumā jāizglītojas un jābūt uzmanīgai, jāpārskata savi PIN kodi ierīcēm, lai tie pēc iespējas mazāk atkārtotos, parolēs jāietver burti, cipari, simboli – jā, sarežģīti, bet drošāk. Bieži dzirdam par krāpniecību, zvanītāji uzdodas par kādas uzticamas kompānijas darbiniekiem, bet telefonzvanā par to nevar pārliecināties, tāpēc savi dati nevienam nav jāatklāj. Esiet modri, ziniet savas tiesības un parūpējieties par pensijas vecuma radiniekiem, tie par upuriem kļūst visbiežāk, jo uzticas cilvēkiem un vēlas palīdzēt.