Sanita Meijere: Krāpnieki ir tikpat tuvu kā telefons mūsu kabatā

Iekrītot telefonkrāpnieku prasmīgi izliktajās lamatās, Latvijas iedzīvotāji šogad pazaudējuši jau vairāk nekā 5 miljonus eiro, kas ir gandrīz tikpat daudz, cik visa 2023. gada laikā, kad tika izkrāpti 5,8 miljoni eiro. Ģeometriskā progresijā pieaug ne tikai izkrāpto līdzekļu apjoms, bet arī viltvāržu aktivitāte – ja 2022. gadā telefonkrāpšanas mēģinājumu skaits vidēji mēnesī sasniedza 300 - 350 gadījumus, tad 2023. gadā tie bija jau vidēji 750 fiksēti mēģinājumi, savukārt šī gada piecu mēnešu statistikas dati liecina, ka telefonkrāpšanas mēģinājumu skaits tuvojas vidēji 1000 gadījumiem mēnesī.*

Tas nepārprotami liecina, ka Latvija nonākusi telefonkrāpnieku redzeslokā un situācija mūsu reģionā pakāpeniski sāk līdzināties Skandināvijas valstīm, kuras no šādu noziedznieku aktivitātēm cieš jau krietni ilgāku laiku. Vairākus gadus Latvija uz Norvēģijas, Zviedrijas vai Dānijas fona izskatījās kā mierīga un ar telefonkrāpnieku uzmanību teju neskartā zeme. Taču tehnoloģiju attīstība, it īpaši ģeneratīvā mākslīgā intelekta programmu potenciāls, atvieglo ne tikai mūsu ikdienu, bet arī krāpnieku darbību, palīdzot sasniegt līdz šim neiedomājamu ātrumu un tvērumu.

Turklāt Latvija sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijas ziņā ir viena no vadošajām Eiropas Savienības valstīm. Esam pieraduši pie attālinātām saziņas iespējām ar valsts iestādēm, elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, tiešsaistes piekļuves saviem veselības ierakstiem, nerunājot jau par tādām ierastām lietām kā karšu maksājumi vai e-komercija. Tas padara mūsu ikdienu daudz ērtāku un patīkamāku, vienlaikus radot labvēlīgu augsni telefonkrāpniekiem, kuri meistarīgi spēj izmantot iedzīvotāju paradumus un uzticību darbībai digitālajā vidē naudas izkrāpšanas nolūkos.

Jāatzīst, ka šī tendence visticamāk saglabāsies – tā ir šī digitālā laikmeta sastāvdaļa, kurai mums katram ir jābūt gataviem. Tāpēc svarīgi palīdzēt iedzīvotājiem apbruņoties ar zināšanām un saglabāt pārliecību, lai izvairītos no nokļūšanas telefonkrāpnieku lamatās. Savukārt uzņēmumiem un iestādēm jāturpina nodrošināt arvien spēcīgāku, mūsdienu riskiem atbilstošu klientu drošības aizsardzību, kas būs papildus drošības tīkls jau banku attīstītajiem drošības risinājumiem aizdomīgu darījumu apstādināšanai.

Izklausās aizdomīgi? Met nost!

Sabiedrības informēšanai ir būtiska loma cīņā ar telefonkrāpniekiem. Saņemot viltvārža zvanu, apvārdots var tikt gandrīz jebkurš, jo zvanītāji ir izcili sagatavoti un cilvēku psiholoģiju labi pārzinoši noziedznieki. Vienlaikus, ja ielas huligāna vai kabatzagļa rīcību mums visbiežāk nav iespējas ietekmēt, cīņu ar telefonkrāpniekiem ikvienam ir iespēja uzvarēt, laicīgi atpazīstot krāpšanas mēģinājumu.

Krāpnieki pārsvarā izmanto jau pārbaudītas taktikas – zinot, kādas ir šīs metodes, būs vieglāk pasargāt sevi un savas finanses.Piemēram, steidzināšana, stresa radīšana, mēģinājumi izvilināt personīgos, bankas vai kartes datus – tie ir skaidri signāli par iespējamu krāpšanu. Uz jebkādu šādā veida lūgumu jāatbild noraidoši un, aizmirstot par pieklājību, nekavējoties jāpārtrauc saziņa.

Īsi un kodolīgi šo vienkāršo, bet vienlaikus ļoti efektīvo ieteikumu definēja jaunākās informatīvās kampaņas “Met nost!” rīkotāji – Mastercard sadarbībā ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju un Latvijas bankām, aicinot nekavējoties izbeigt saziņu. Jebkurš zvans no nezināma numura jāizvērtē ļoti kritiski un pie mazākās šaubu ēnas jāatsakās no turpmākas komunikācijas, nepieciešamības gadījumā sazināties banku vai citu iestādi pašiem.

“Izklausās aizdomīgi? Met nost!” – aizdomīgs zvans ir tā reize, kad droši varam atļauties būt nepieklājīgi un nomest klausuli.

Dilemma – ātrāk un ērtāk vai drošāk?

Cīņā ar telefonkrāpniekiem aktīvi piedalās arī pakalpojumu sniedzēji – bankas, tiešsaistes tirgotāji, policija, mobilie operatori u.c. Būtiski, ka visas iesaistītās puses nepārtraukti pievērš uzmanību un rūpējas par digitālo drošību, tādējādi pasargājot gan sevi, gan savus klientus. Taču bieži vien saskaramies ar situāciju, kad papildu drošības pasākumu ieviešana iet pretrunā ar cilvēku vēlmi pēc iespējas ātrāk un ērtāk saņemt nepieciešamo pakalpojumu.

Pacietība nav mūsdienu cilvēka stiprā puse un visiem procesiem jānotiek zibenīgi. Katrs papildu klikšķis, kas pagarina autorizācijas vai pasūtījuma veikšanas procesu, sagādā zināmas neērtības lietotājam un mazina vēlmi turpināt iesākto. Vienlaikus katrs papildu solis nodrošina papildu aizsardzības pakāpi pret nesankcionēto vai vienkārši neapdomīgu lietotāja rīcību.

Piemēram, jau vairākus gadus tirgū pieejams daudziem jau pazīstamais Smart-ID ieviestais trīs kodu risinājums, kas piedāvā veikt unikālu lietotāja autentifikāciju, izvēloties vienu pareizo kodu no trim piedāvātajiem. Tas liek lietotājam nedaudz iepauzēt, aizdomāties un pārliecināties par savu turpmāko rīcību – pārliecināties, vai tiešām jāveic nākamais solis? Protams, tas arī nedaudz pagarina autentifikācijas procesu. Smart-ID risinājums Latvijā tiek daudz retāk izmantots nekā, piemēram, Igaunijā, kur trīs kodu risinājums bieži sastopams pakalpojumu sniedzēju platformās. Šis risinājums ir daudz vienkāršāks nekā daudzpakāpju autentifikācija, izmantojot banku platformu, kas bieži vien arī sasaistītas ar Smart-ID platformu.

Nākotnē, sabiedrības digitalizācijai turpinot pieaugt, Latvijas iedzīvotāji, visticamāk, arvien vairāk izvērtēs riskus, un drošības aspekti kļūs svarīgāki par ērtībām un ātrumu. Tikmēr, baudot digitālo rīku sniegtās priekšrocības, atcerēsimies par savu digitālo drošību un paturēsim prātā, ka, saņemot aizdomīgu zvanu vai īsziņu, vislabākā un vienlaikus visvienkāršākā rīcība ir izbeigt saziņu. Vienkārši met nost!

* FNA apkopotie dati par krāpšanas gadījumu statistiku

Dalīties